Divas dienas pamatīgi, jā, tā kārtīgi un no sirds kuļos pa dažnedažādām vakancēm, kas it kā ir daudz visos tajos darba meklēšanas portālos, bet tomēr tur nekā daudz nav. No lielākajiem esmu izlasījusi 10 vakances, kurām sūtīšu. Dažādas, nav visas viena veida. Bet es jau tagad zinu, ka tur nav tāda ko vēlos es. Kurā ir apraksts mans zelta gabaliņš. Jā, tur nav! Bet darbu taču vajag, vai tad ne? Kā tad es piepildīšu tos avu sapni? To savu lietu, ko vēlos īstenot kaut kad, nu, tad, kad pienāks īstais mirklis dzīvē. Lai gan šis mirklis tuvojas, jo jau esmu nolēmusi nākošnedēļ, tā kā esmu bez darba, nu, vismaz līdz trešdienai, sēdīšos pie ideju pierakstīšanas, likšu uz papīra visu nepieciešamo manam sapnim. Un būs tapt biznesa plānam! Pamati man ir, grāmatas arī. Esmu jau tādu lietu rakstījusi, tādēļ nedomāju, ka tas sagādās grūtības! Nu, jā, biznesa plāns! Ok, bet pamatu tak' vajag, tādēļ vajag arī darbu. Parastu dabu no 8 līdz 17 darba dienās un brīvdienās brīvu. Laiku sev. Un sapnim. Tāpēc riebjas man tie nekonkrētie darbi. "Būs nebūs, tad jau redzēs!" Man tas neder. Man vajag no un līdz, nevis varbūt! Ja tas darbs būtu, tas, kuru es labprāt strādātu, ja man būtu tādas spējas, darbs, kurš mani kādreiz ir vilinājis, tad ok. - darbs no un līdz nederētu, bet tad būtu viss savādāk, labāk! Bet to es atlieku plauktiņā ar maybe some day...
Jā, šodien tad atkal sūtu CV un mēģinu dabūt darbu. Diena saplānota.

Tagad man ir jau divas sarkanas mapes. Viena ar dažādiem vingrojumiem, jā, jā, nu, ja nu man sagribās izstaipīties un darīt to kā nākas, nevis tā kā liecas kāja vai roka. Un otrā mapīte ar dažnedažādiem radošiem brīnumiem - viens no pamatiem manam sapnim. Tur ir no visa pa druskai, ko man patīk darīt un daudzas lietas, kuras esmu jau izmēģinājusi un kuras vēl tikai mēģināšu. Bet tagad visas pie vienas vietas - smukā mapītē.
Un vēl šovakar vajadzētu uztapināt labo domu mapīti. Tikai nav tās sarkanās mapes vairs. Jāieliek pagaidām tik caurspīdīgajās kabatiņās un pēc tam jāsakārto mapē.
Ā, nu jā, un vēl man ir klade ar salīmētām receptītēm. Visvisādām. Garšīgām brokastīm, pusdienām un vakariņām!!!
Jā, un tas viss ir rauts no visādiem preses un žurnālu izdevuemiem - tā teikt, lai no tās makulatūras kaut kas arī paliek pāri materiālā ziņā, nevis tikai galva piebāzta ar dažādām lietām un domām!
Hmm, laikam jau man ir kaut kas no tā bibliotekārītes sindroma - gribas visu smuki, vienā vietā, kartīgi. Jā, bet man patīk sakārtotība, ko tad lai dara!!?:D