Tagad man ir jau divas sarkanas mapes. Viena ar dažādiem vingrojumiem, jā, jā, nu, ja nu man sagribās izstaipīties un darīt to kā nākas, nevis tā kā liecas kāja vai roka. Un otrā mapīte ar dažnedažādiem radošiem brīnumiem - viens no pamatiem manam sapnim. Tur ir no visa pa druskai, ko man patīk darīt un daudzas lietas, kuras esmu jau izmēģinājusi un kuras vēl tikai mēģināšu. Bet tagad visas pie vienas vietas - smukā mapītē.
Un vēl šovakar vajadzētu uztapināt labo domu mapīti. Tikai nav tās sarkanās mapes vairs. Jāieliek pagaidām tik caurspīdīgajās kabatiņās un pēc tam jāsakārto mapē.
Ā, nu jā, un vēl man ir klade ar salīmētām receptītēm. Visvisādām. Garšīgām brokastīm, pusdienām un vakariņām!!!
Jā, un tas viss ir rauts no visādiem preses un žurnālu izdevuemiem - tā teikt, lai no tās makulatūras kaut kas arī paliek pāri materiālā ziņā, nevis tikai galva piebāzta ar dažādām lietām un domām!
Hmm, laikam jau man ir kaut kas no tā bibliotekārītes sindroma - gribas visu smuki, vienā vietā, kartīgi. Jā, bet man patīk sakārtotība, ko tad lai dara!!?:D