Es šodien viņai pateicu, lai viņa tinās, lai savāc manī iestādīto niknumu, gurdumu, nejaucības, garlaicību un visa apkārtējā nīšanu, lai liek man svētu mieru, un iet uz poda, jo citur tai nav vietas. Es izrāvu ar visām saknēm un pumpuriem visu ko viņa bija iestādījusi manī. un man nemaz nav žēl šo stādu, jo tie bija ļauni. Tāpat kā viņa. Es viņu ienīstu, un, ja vēlreiz satikšu, pamatīgi nozilināšu. Rrrr, viņa ir vienā vārdā - maita! Jā, tā ir tā pati ļaunā draudzene - depresija. Bet tagad ar viņu ir cauri. Forever.

Un laiks ir stādīt pašai savus stādus sevī, nevis citiem mošķiem ļaut to darīt.

Šodien labi daudz zaļās tējas, mierīgas mūzikas un papīru kaudzes gan drukātā, gan elektroniskā veidā.

Pēc 2,5 mēnešu ilgas klusēšanas tikko beidzot aizrakstīju savai bakalaura darba vadītājai. He he, gribu ar viņu tikties. Pārrunāt visu, kas saistīts ar to darbu. Būtībā jau tukšu salmu kulšana - man jau nekā nav, bet galvenais ir viņas paraksts konsultācijas lapā. Ak, cik ļauni.

haha, kā mani uzjautrina tas, ka līdz ar mirkli, kad es nomainu vai vnk apskatu savus tiiikkkk sen (toč tur vairāk par gadu nebiju rādījusies) neaiztiktos datus inboxa kaut kādā tur iepazīšanās sadaļā un uzspiežu saglabāt izmaiņas,  tad pēc tam uz e-pastu sāk ripot vēstulītes no visdažādākajiem ārzemniekiem un večiem (visīstākajā vecuma nozīmes pakāpē) ar tik dažādiem piedāvājumiem. Tikko viens piedāvāja mums diviem vien noīrēt pirtiņu un tālāk sekojošajiem notikumiem.. :D uj, tiešām var izsmieties :D