Pēc šodienas esmu pilnīgi pārliecināta, ka vilks, vai viņš būtu cilvēks vai zvērs, ir ļoti nežēlīga parādība. Un, ja kāds vilks jums saka, ka nekad nav apēdis nevienu Sarkangalvīti, tad zinat, ka tā nekad nebūs patiesība. Šodien mūsu vilks notiesāja veselas 23 Sniegbaltītes (arī mani), tā, ka siekalas vien šķīda (viņam). Būtībā vēl viņš košļā, jo mēs esam diezgan sīkstas.

Bet būtībā kopš šodienas vilki ir manā melnajā sarakstā.

Šorīt atkal braucu uz Rīgu (pirms mani notiesāja vilks). Parasti uz Rīgu braucu otrajā vagonā no beigām, bet atpakāl braucu otrajā vagonā no sākuma. Patīk otrais vagons. Daudz iepazītas sejas šādi trīs gadus braukājot. Un daudz iemīļotas sejas.
Un, jā, bieži var iemīlēties un pēc tam gaidīt, kad Viņš atkal brauks ar šo vilcienu, šajā vagonā, šajā laikā. Ar to vēl vairāk iemīļoju šo vagonu. Sen tā nav bijis, diemžēl. Un kādu mēnesi nebūs, jo veselu mēnesi kulšos tikai pa Brīvības ielu Ogrē. Uz Rīgu pēc tam. Un tad vajadzētu atkal sākties kaut kam skaistam. Bet, ja braukšu (vispār man to vismaz reizi nedēļā vajadzētu darīt), tad es paziņošu, jo tad būšu laimīga :)