Tikko izgāju ārā. Aiztaisīju ārdurvis, pastāvēju minūti lietū un, lai pēc tam nebūtu jāizgriež mans velveta mētelītis, aizgāju pakaļ savam zilajam Nord LB lietussargam. Vismaz galva, mētelītis sauss, bet to nevar teikt par kājām. Šovakar ņemšu talkā vecās labās Dienas lapaspuses! Jo rīt kājām jābūt sausām, braukšu uz Cēsīm. Tā, ka šīs brīvdienas pa turieni. Ciemos. Nekad neemsu bijusi ciemos Cēsōs. Vispār Cēsīs būšu, laikam, tikai otro reizi. Tomēr, pirmo reizi, laikam, arī biju ciemos, tikai tad ciemojos pie Aguča atmiņām. Man patika šīs atmiņas. Rīt atausīs pirmās reizes atmiņas. Tikai citas vietas, citi cilvēki. Un solīta ir nakts pastaiga pa naksnīgajām Cēsīm. Un vētrā, sola taču. Ceru, ka atgiezīšos atpakaļ bez aizpūstas galvas.

Patīk parunāties ar kādu, saraktīties. Un it sevišķi, ja atbild uz vēstuli, kuru jau labi sen aizsūtīju . Aizsūtīju apsveikumu Egonam dzimsanas dienā(15. janvārī). Viņš tikko tikai atbildēja. Tik mīļu paldies. Mmm. Cik gan cilvēki var būt satriecoši mīļi. Un es tagad apzinos cik labi ir draugi. Egons tāds ir. Lai arī neesmu vēl viņu redzējusi aci pret aci, bet viņš ir blakām, nu jūs jau zinat, oranžajā vilnī. Bet viņš ie lielisks sarunu biedrs, super fotogrāfs, un, pats par sevi saprotams, vnk super DJ!!!