Tāda diena - nekāda. Pirmā diena darbā pēc atvaļinājuma. Garlaicības iemiesojums. Meitenes, kamēr nebiju ir sākušas tamborēt, adīt. Es te arī prātoju, ko man ņemt līdzi. Laikam arī būs jāņem dzija un jāsāk adīt. Pie jaunā mēteļa vajag jaunu šalli un cepuri. Tikai jāsakombinē krāsas. Labi, to uz nākošo nedēļu. Gan jau vēl rītdienu izturēšu, haha.
Uz angļu valodu arī vairs nebraukšu. Nu, nevaru es prasīt katru otrdienu sev brīvu vai arī tikai vakaru. Pie mana darba grafika tas laikam nav iespējams. Un tā kā vēl nav zināms vai es vispār kaut kur februārī braukšu, tad nu nav ko iespringt. Žēl tikai, ka cilvēki apvainojas!:(
Tagad plūmju zapte ar piparmētru tēju. Tā, lai saldāks miedziņš.
Uz angļu valodu arī vairs nebraukšu. Nu, nevaru es prasīt katru otrdienu sev brīvu vai arī tikai vakaru. Pie mana darba grafika tas laikam nav iespējams. Un tā kā vēl nav zināms vai es vispār kaut kur februārī braukšu, tad nu nav ko iespringt. Žēl tikai, ka cilvēki apvainojas!:(
Tagad plūmju zapte ar piparmētru tēju. Tā, lai saldāks miedziņš.
Tava ideja!