"Ikviens, kas meklē baudu, nedrīkst žēloties par sāpēm, ko tā nes līdzi. Ja nevēlaties sāpes, nemeklējiet arī baudu."

Tas varētu būt saistīts ar maniem pēdējo dienu sapņiem. Tādām divām pasaulēm. Vienā baktī patiess murgs ar dzīvokļa uzlauzšanu, apzagšanu, zvanīšanu uz 112 (ko atceros nepārprotami labi, pat operātora balss tembru un katru izteikto vārdu), zagļu ķeršanu, zagļu lielo kalašņikovu šaušanu, mammas asiņošanu un paniskas bailes. Rīts bija pretīgs. Nespēju mierīgi iziet no mājām.

Bet šorīt pamodos smaidīgāka, jo šonakts bija sapnis. Šonakt jotos laimīga. Šo tik spligti neatceros, lai gan vārdi palikuši atmiņā. Redz, kā, pārmaiņām jābūt. Nevar būt visu laiku tikai salkanums - vajag agresiju un briesmas, vajag kaut ko skaistu un atkal dzīve iet uz priekšu.