Vakar piemirsu, kā sauc rakstnieku, kura grāmatu 'A man without a country' vēl tikai pirms pāris dienām lasīju un vēl 3 citas pirms kādiem mēnešiem. Jā, Kurts, jā, uzzīmēja slaveno -x- , bet uzvārds? Nukāturbija? Galvā tikai Kobeins, Kobeins, which is obviously not the right answer. Nu protams, Vonnegūts, paldies, ripp ;)

Kam negadās aizmirst tādas lietas. Ja ļoti vajadzētu, sagūglētu viens un div'. Bet aizmirst kartei PIN kodu vairs nav tādi sīkumi, un gūgle te nepavisam nepalīdzēs. Nācu mājās un domāju, un izdomāju, ka laikam es saspiedu pareizos ciparus, tikai nepareizā kārtībā. Laikam (domīga pauzīte). Un laikam es tagad atceros, kāda ir pareizā secība, bet bankas papīri, lai pārliecinātos par šķietamību, ir Rīgā (pauzīte). Divas reizes nospiests nepareizs kods taču karti nenobloķēs?

Atliek tikai priecāties, ka man ir divas kartes un viena no tām ir Visa Electron, kurai veikalā PIN kodu neprasa, bet man vajag skaidru naudu, pašlaik ir tik, cik maksā biļete atpakaļ uz Rīgu. Te nu bija foršais home alone vīkends.

Beidzot dzīva. Tā pa īstam. Iiiiiideāli. Saule, vējš matos, ceļš zem kājām riteņiem un prom pa lauku ceļu un voila! 17 km pēc 2 gadu dīkstāves, ka nemetas un gribas vēl, vēl, vēl.