pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:

kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā

pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles

nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi

You know you're in London (and also in a failed idea of society aka The West) when.. devinjos no riita tukshaa beernu speeljlaukumaa esi tikai tu, tava divgadiigaa meitinja un transvestiits shuupolees.

*

Es biezhi domaaju par to cik impotenta un ievainojama es juutos kopsh beerniem. Pirms beerniem tu vienkaarshi dari visas lietas ko no tevis sabiedriiba sagaida - reekjini, darbs, jebkas bla bla pilseeta un bankas konti. Bet kopsh beerniem, man ir sajuuta ka dienu un nakti visus shos gadus es staavu pie sveetaas uguns, kas man ir jaanosargaa un jaauztur, es nevaru noveerst ne aci. Taapeec logjiski ka nekam citam nav laika. Veel ar S, kad es atgriezos darbaa kad vinjam bija 11 meeneshi, es laikam veel meegjinaaju kaut kaa atgriezties pie buushanas normaalam industriaalaa sabiedriibas cilveekam kas straadaa darbaa un brauc transportaa. Bet jau tad mani niicinaaja skaudri vainas apzinjas viljnji un izmisums, atstaajot S daarzinjaa - redzot kaa vinjsh tur raud un ir pamests novaartaa bez mammas siltuma un uzmaniibas. Es vienkaarshi uz to pieveeru acis.
Un tagad kad man ir arii K, es esmu pilniibaa izskritusi no sabiedriibas, jo vinja ir sveetaa uguns, ko shoreiz es sapratu ka nevaru atstaat novaartaa - tas lauztu manu dveeseli un varbuut arii vinjas.

Un tad es domaaju par to, cik pateiciiga es esmu R, un visiem viirieshiem kas pasargaa savas sievietes un beernus taa, lai vinjaam nav jaatstaaj savi beerni sveshumaa, kad vinji ir mazinji. Es biezhi apzinos, ka bez R es vienkaarhsi izputeetu, jo esmu pilniibaa zaudeejusi speeju buut industriaalajam cilveekam. Es vienkaarshi esmu mamma tagad.

Un tad es domaaju par to kaads haoss un trauksme un tragjeedija ir buut vientuljai mammai. Vinjai visticamaak ir jaamobilizee pilniigi visi savi vaargie speecinji, lai notureetos sabiedriibaa un nosargaatu savus beernus par spiiti tam, ka vinjai ir jaastraadaa un jaabuut projaam no sveetaas uguns, no maajaam, no savas suutiibas un pasha galvenaa uzdevuma. Tas visticamaak totaali salauzh garu, vai vismaz to shaushaliigi ievaino. Un tad es domaaju par beerniem, kas taa arii izaug pie ievainotaam mammaam. Un kas notiek ar vinju dveeseleem?

Es esmu laimiigaakais cilveeks pasaulee. Es to vienmeer atcereeshos, un katru dienu apteikshos Dievam par esiibas briinumu.

Šodien gāju pa ielu, muti atplētusi, un grozīju galvu uz visām pusēm. Jo man ir jaunās brilles un es beidzot redzu!
It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga...

Noskatījos Netflix Should I Marry A Murderer, jo nebija, ko skatīties^TM,
un aizgāju uz reddit palasīt, kāpēc tur viss ir nepareizi.

O, wow, kāpēc lai sagaidītu kaut ko citu. Karolīna ir manipulatore, narcistiska, viss ir tikai no viņas skatpunkta un kas vispār taisa tik daudz pašiņus un video.
Un kāpēc viņa pie viņa atgriezās? Arī prokurors ar izmeklētājiem sevi nokrāsojuši pārsteigtus, ka viņa to darīja, jo viņai taču ir tik laba izglītība! Hello? Un policistiem izglītība par neveselīgām attiecībām nav?

reddit tika pieminēts BBC raidījums par šo lietu, tur gan viss ir kārtībā. Nē, nu jā, tur sievietes skatpunkts vispār netiek atainots. Viņa tur parādās tikai foto un pieminēts, ka neieradās tiesā. Kāpēc neieradās? Ai, tas nemaz nav svarīgi.