internetz, pieejamība un cilvēcība, harr harr

o, kāda jauka lapiņa par latv.mākslas vēsturi mums te uzgājās: http://www.makslasvesture.lv/index.php/Saturs

trūkst (vēl?) diezgan daudz sadaļu, taču kopumā ērti un pārskatāmi. tas ir tas, par ko es vienmēr savā nodabā nodomāju, ka to vajag un ka tā pietrūkst, un ka pie tā kkad vajadzētu pieķerties - normāli sasistematizēta info par konkrētu tēmu, bez kaut kādiem jebatorijiem, pardon, pa miljons sadrumstalotām lapām, lasot kopā info driskas uz paša atbildību. es te ne tikai par konkrēto mākslas vēstures lapu, bet vispār. nu, piemēram, latviešu valodas gramatika - kad skola jau labu strēķīti aiz muguras, tad, ja vien darbs nav ikdienā ar tekstiem, gramatika tādiem maziem, nemanāmiem solīšiem palēnām aiztipina uz tiem tālākajiem atmiņas apcirknīšiem un prasās pēc atkārtošanas. vajadzētu tā, lai tu, neatejot no kases jeb, šinī gadījumā, interneta, varētu pa taisno čiki-briki, gūglē iekšā, un tevi tur jau priekšā gaida un priecīgi sveicina normāla, viegli pārskatāma un cilvēcīgā valodā uzrakstīta gramatikas lapa, kas ir saprotama arī tad, ja tu esi nevis filologs, bet gan vienkārša pārdevēja Rimītī un vēlies pārliecināties, piem., kā tad tur īsti ir jāsaka - "jāparaksta čekiņu" vai "jāparaksta čekiņš". un tas ir tikai valsts pašas interesēs - nesaglabāt izglītotībai un informētībai kaut kādu elites oreolu. tāpat kā Mākslas muzejam vajadzētu nojaukt tās augstās, nepieejamības sajūtu raisošās trepes. vot.