Ieraugot to, ka būs jāsēž blakus potenciāli ( pēc purna 95% var noteikt ) agresīviem pretējās komandas līdzjutējiem, es strauji sākšu pārdomāt sēdvietas izvēli.

Un tad, ja, apzinoties, ka sēdies blakus šaubīgiem tipiem, pēc tam dabū štangā - nu tad jā, vainīgs neesi, ka norāvies, bet vari tikai sevi vainot, ka tur apsēdies.

Brīvība jau, protams, ir - sēdēt vari, kur gribi. Bet vai vajag pastāvēt uz savu taisnību tikai tapēc, ka teorētiski tāda ir? Pilni kapi ar cilvēkiem, kuriem bija taisnība/priekšroka/sazinkasvēl.

Ja ielaidies darīšanās ar zemas klases tipiem - tad sagaidi arī tāda leveļa problēmas.

Runājot par situācijas [ne]zināšanu: nevienu stāstu no ziņām nevar uztvert kā 100% zināmu, klāt taču nebiji.

Bet, ja bars ar čaļiem tevi piespiedu kārtā ņem priekšā, tad to pirms tam neredzēt - nu nav reāli. Maniaki ir neparedzami, bet tie darbojas vienatnē. Ja reizē klūp virsū bars - tur kaut kādai nojausmai ir vienkārši jābūt.