līdzjūtība mammas sakarā. taču ar runāšanu par nopietnām tēmām es nedomāju obligāti runāšanu par savu privāto dzīvi - tas jau pēc katra paša ieskatiem. man grūti ātrumā iedomāties kādu labu piemēru, ko ielinkot, tā ka lai iet kaut vai viens mans sacepiens par PLL viltīgajiem slēptās reklāmas paņēmieniem - http://klab.lv/users/implozija/49011.html. es toreiz biju ne pa knapo sadusmojusies (aizkadrā gan palika mana izplosīšanās draugos elvē ar paziņu-kaislīgu šleserjūgendnieku, kas atsacījās tur redzēt jebkādu slēptās reklāmas pazīmi), nolaižu tvaiku cibā, pēc tam skatos e-pastā: nāk viens komentārs, otrs, trešais, jau nopriecājos - jess, varēs kopīgi pabļaustīties kādi viņi nelieši, bet izrādās, ka visi tikai par garumzīmju trūkumu, u.tml., par saturu - nekā (līdz parādījās vismaz Džims ar savu "eh", haha). labi, neizteiksmīgs piemērs, bet es to novēroju ļoti bieži, ka tiklīdz nav runas par kaut kādām virspusējām lietām, cilvēki atrod tekstā kaut kādas daudz nebūtiskākas lietas, uz kurām novirzīties, lai izvairītos no domāšanas par to. droši vien tā ir vieglāk, un tā, dzīve nav rožu dārzs et cetera, un tomēr kaut kādas problēmas var atrisināt tikai tad, kad par tām domā, nevis savus resursus tērē uz iezviegšanu par visādiem sviestiem, tāpēc tas ir tā skumji.