čau, kkkungs. this goes to visi trīs Tavi man veltītie komentāri reizē.

pirmkārt, par to, ka par vīriešu piekaušanu īpaši neraksta ziņās, jo tā tāda ikdienas lieta - nu, tā jau ir. bet sieviešu izvarošanām arī pievērš plašāku uzmanību tikai tad, kad noticis kas īpaši preteklīgs, parasto, "ikdienas" izvarošanu ir stipri vairāk. taču mans mērķis nav te sākt kaut kādu sievietes-nabadzītes talk'u un mērīties, kurš no dzimumiem ir lielāks cietējs :) es par to, ka sievietes ir fiziski vājākas, ieminējos vispār tikai tāpēc, ka Strādnieks tik neganti klupa virsū Deloveja kundzei, ka viņa sūdzoties par nedrošību uz ielas, - tas, ka ARĪ vīrieši ir apdraudēti uz ielas, nenozīmē, ka sievietes nedrīkstētu paust savas bailes, ka viņas ir apdraudētas. bet nu tas tā.

otrkārt, vēl viena lieta, kāpēc mums būtu ļoti grūti salīdzināt vīriešu un sieviešu ciešanas no vardarbības gadījumus, ir tas, ka sievietes par savu izvarošanu ļoti bieži izvēlas neziņot, jo izjūt kaunu un kaut kādu vainas apziņu. nu, un te nu mēs jau atgriežamies pie tēmas. es Tev, protams, piekrītu, ka par savu drošību ir jādomā, un man šķiet, ka šitā te visa internetkašķa atlēga ir jautājumā, cik lielā mērā mēs varam paredzēt konkrēto savu darbību riska potenciālu. viena lieta ir, ja tu čurā uz transformatoru - nu jā, ļoti stulbi. otra lieta ir, kad, piemēram, tu aizej draugam līdzi skatīties futbolu, blakus sagadās pretējās komandas agresīvi noskaņoti līdzjutēji, kuri tevi un čomu smagi saklopē, teiksim. un jautājums ir, cik adekvāti ir pēc tam kādam tev jautāt: "a kur tad bija tava galva, ka tu gāji uz to futbolu, tur tak tik daudz to pretējās komandas līdzjutēju un jūs - tikai divi; un vispār, tas taču ir futbols - agresīva lieta, uz to labāk būtu neiet vispār". biku obidna, ne? jo tu jau nemaz tur negāji kauties, tu gāji mierīgi fūzi paskatīties, tā situācija pati tā izvērsās. tāpat arī te - var jau moralizēt, ka kāpēc tās meitenes aizgāja uz to tusiņu, bet - kāpēc par to ir jāmoralizē, nezinot konkrētos apstākļus? - lūk, tas tad arī viss. :)