nepretendēju uz augstāko patiesību, bet balstos uz novērojumiem, salīdzinot dzīvi un savstarpējās attiecības šeit un Spānijā. šeit visā no citiem ir prasības pēc hiper-perfekcionisma, nerēķinoties ar to, ka meisterdarbi/dižas idejas/u.tml. katru dienu nemaz tā nerodas un ka ar kaut ko ir jāsāk. tiklīdz parādās kaut kādi asni, kas - loģiski - nav perfekti, tiek meklēta iespēja kaut kur tiem piesieties, tos aplikt. bieži arī, kad parādās kāds jauns viedoklis/pieeja kā opozīcija tradicionālajām domāšanas dogmām sabiedriskajā telpā, reakcija pretargumentu trūkuma gadījumā ir "kas viņš tāds ir, ko viņš vispār no sevis iedomājas", nevis izteiktā viedokļa analizēšana pēc būtības.