'ot tā vienmēr, sēdi tu, saulaini sapņo par kādu lietu/vietu, atceries, cik tur bija labi, atceries, kas tur nebija tik labi, nostaļģē un reflektē, un tad atnāk kāda īpaša dāmīte un vienkārši garāmejot uzdirš par tev tuvām lietām tā, ka elpa aizraujas.