nu...
ar vecaakiem nedziivoju jau 10 gadus, un man buutu aarkaartiigi gruuti dziivot ar vinjiem, bet shajaa pavasarii dziivoju ar maasas gjimeni, un zini, jaa, ir vieglaak dziivot ar gjimeni. Man iepatikaaas.
Ar karjeras virzienu man daudz maz skaidrs, es zinu, ko es gribu, bet man ir diezgan gruuti iedomaaties sevi rutiinaa un vienaa darbaa ilgstoshi. es zinu, ka man peec kaada gada apniik ruitiina un gribas celjot. Un shii ir viena no manaam lielaakajaam nepieaugshanas paziimeem- veelme nestabilizeeties, bet visu laiku vazaaties apkaart, celties veelu no riita, dariit interesantas lietas, buut relatiivi briivai un nepiesietai pie kaadas ofisa vides.
klau, kaa ir tagad ar tavu spaanju valodu tagad? tu to kaut kaa praktizeem ej uz kursiem?