:)

Kremāsterus esmu skatījusies, patīk. par shēmu var piekrist, tai pat laikā ar gadiem arvien vairāk novērtēju arī mašinērijas skaistumu - kad brīdī, kad viss ir noslīpēts līdz pēdējam, saskaņots, palaists un - strādā kā pulkstenis! principa ziņā arī neredzu lielas atšķirības no, piem., Bārnija filmām - domā, tur nav paņemtas, teiksim, modeles/dejotājas, kas "izskatās", domā, ka tur nav iesaistīta nauda un idejas? un par konkrēto Gagas dzīvo uzstāšanos - ja uznāk interese, vari jūtūbā paklikšķināt viņas dzīvās uzstāšanās - katrā (vismaz no tām, kuras esmu redzējusi) ir savas pārdomātas 'fiškas' (dizains, pārliecinošs tēls, stāsts, etc).

lai uzreiz skaidrs - man arī labāk patīk Bārnijs, nekā Gaga, un aptuveni saprotu, kurā virzienā Tu domā. tai pat laikā arvien vairāk man sāk šķist, ka "ģenialitāte" ir visai pārvērtēts romantisma koncepts - manuprāt, vienkārši ir cilvēki, kuri dara lietas, un dažiem kādas konkrētas lietas sanāk labāk, dažiem - sliktāk, un tad vēl dažiem ir gana stipra harizma, lai savas "izdevušās" (pieņemsim, ka šis nav subjektīvs jēdziens) lietas pasniegtu tā, ka citi tās atzīst par ģeniālām, citiem tā nav tik stipra.. un tad vēl ir daži, kuriem ir stipra harizma un ne tik izdevušās, ē, 'lietas', bet kuri tās spēj nomārketēt ne mazāk slikti. viss ir plūstošs, ir tik daudz cilvēku, un visi viņi gan rada, gan citu radīto uztver caur ļoti dažādām prizmiņām, aizpildot, viņuprāt, tukšos robus paši ar savām domām un izjūtām. oh well.