jā, citātiņi iespaidīgi. varbūt par cīruļmafiju sabiedrību būtu bikiņ pārspīlēti saukt, jo, manuprāt, tur vienkārši trūkst izskaidrošanas darba, runāšanas par to (t.sk.veselības lapusītē sieviešu žurnālos). tas jau tipiski; man, kad bija periods, kad depresijas dēļ nevarēju piecelties no gultas (t.i., nevis gulēju, bet blenzu griestos), arī sanāca atsevišķos gadījumos dzirdēt, ka es esot sliņķe, guļava u.tml. lieki teikt, ka tas situāciju diez ko neuzlaboja.
starp citu, līdzīgi ir ar JRT izrādi "Oblomovs" - cik saprotu, daži joprojām to uzlūko kā smieklīgu un demagoģisku gabalu par slinkošanu, kamēr pati to redzēju kā klaju depresijas portretējumu, aiz kā beigās, ja vien mani nebūtu apskāvuši, tā vien gribētos ļauties piņņai.