man reiz bija tā, ka no kredītkartes tika noslaucīta visa nauda (gan mana, gan tā, kas kredītlīnijā). Gāju uz SEB un prasīju atpakaļ (tur bija kaut kāds 1 USD, lai pārbaudītu, vai karte ir smeļama, un pēc tam visa atlikusī nauda, iebraucot mīnusos, par kaut kādām dīvainām avio biļetēm). SEBā aiz letes meitenīte neko nezin, ka viņi tipa neko nevarot darīt, blablabla, pasauc nodaļas vadītāju, tā arī saka, ka nu neko nevarot darīt. WDF. Galu galā tas ir Visa noteikumos, banka ir tikai starpnieks un neko nezaudē. Kaut kā pie pareizā iesnieguma tiku, iesniedzu, sagaidīju naudu un atvērtu kontu citā bankā, pārstājot lietot SEB pakalpojumus . Jaunajā bankā arī izveidoju papildus kontu, kas nav piesaisīts nevienai kartei, kur turu tos līdzekļus, kas ikdienas gaitām nav nepieciešami. Vajadzības gadījumā pārskaitu, lai, ja nākamreiz slaukšana gadītos, nepaliktu bez naudas uz brīdi.

Bet citādi 100% drošība nav iespējama. Lētāk karšu izdevējkompānijām sanāk nosegt šādus zaudējumus, nekā mēģināt izgudrot neiespējamo. Bet, starp citu, pin kodēta karte ir viens no veidiem kā vainu uzvelt uz klientu. Kad vajadzēja veikalā parakstīties, tad varēja teikt, ka karte nozagta un paraksts viltots (neviens jau nesalīdzināja!). Tagad, kad karte ir nozagta un veikalā kāds iepērkas un ievada PIN kodu, tad nu - pats vainīgs, jo kā tad varēja zināt PIN kodu, gan jau makā bija lapiņa, kur viss skaidri uzrakstīts, ņem un pierādi pretējo.
Tas pats ir tagad ar to 3D secure sistēmu - gadās ne tur iepirkties - pats vainīgs, nesalīdzināji ziņojumus utt.


Un manā gadījumā kādā vācijas bilešu servisā bija nozagti dati. Mana kļūda bija tāda, ka es to vēstuli, ko saņēmu vācu valodā īpaši neņēmu vērā un karti neslēdzu. Pēc gada brīnumi :)

Un es nesaku, ka tagad jāmaina banka (kāds iesniegums/pierādījums bija bankā?), bet manā gadījumā bija ļoti nepatīkama attieksme no bankas darbiniekiem, kas motivēja pārvarēt slinkumu.