hm, es šo redzu tā, ka galvenokārt tas ir par to, ka mēs "senču sasniegumus" redzam kā kaut ko no pārpasaulīgi dižu un neiedomājamies par to, ka arī viņi ir bijuši tādi paši mazi duriki kā mēs, kas arī kļūdījušies, nezinājuši, mācījušies, etc, etc. taču viņu sasniegumi arī ir tikuši fanfarām apfanfaroti tikai ar laiku, a mēs te tādi kompleksos norakušies kā kurmji, ka viss uzreiz nesanāk dižumdiži :)

tas man atsauc atmiņā to vienu Tarkovska dienasgrāmatas ierakstu, par kuru mēs runājām - neatceros, kurš tieši tas bija, bet Tu teici, ka, re, cik mīlīgi - izlasot šito, uzreiz sajūta, ka Viņš arī kādreiz juties stulps, nobijies un neveikls :)