nu, es nez', vai ir vērts visu iegrāmatot - tipa, dzīve tāpat beigsies, un nafig tie iegrāmatojumi tad būs vajadzīgi, ja vien ļautelis negrib kļūt slavens, ar to izraisot pētniekos interesi par saviem, ē, dvēselzstāvokļiem. un tā. man (vismaz šobrīd) šķiet, ka tas, ko shiny happy periodos ir vērts darīt, ir nevis spiest sevi ko grāmatot, bet gan ievērot, ka - hei, es esmu laimīgs, un neuztvert to par pašsaprotamu. un darīt. darīt visu ko. laimīgiem cilvēkiem viss sanāk.