Laikam jau tā ir, bet tas gan nav tik bieži sastopams, ka kādam cilvēkam jau kopš bērna kājas ir apsēstība ar vienu noteiktu lietu, kuŗu tad viņš arī rok visu atlikušo mūžu (starp citu, mūsdienās šādos gadījumos raižu nomāktie vecāki, iespējams, savu atvasi stieptu pie psīhologa — kazi, vai nav disleksijā iedzīvojies).

Mums, kam šādu skaidru mērķu visam mūžam nav bijis, atliek vienkārši dzīvot un, ja paveicas, brangi nopriecāties, ja viņš pavisam nejauši tomēr uzrodas.