pastaigāju pasavaigu gaisu a suni un pazuda dusmazzz. mana senča metode- kad ir slikti vaig iet.daudz. ja joprojām ir slikti tad vēl vaig iet.
mēs tā ejam katru reizi ,kad es eksāmenus nenolieku mēs iet sākam ap 7/8 vakarā [kad es atnāku mājās un atzīstos ,ka šoreiz tēvs es arī...] un tad līdz zoodārzam un tad apkārt ķīšezeram pa šoseju. un runājam -ne pa ekšiem bet vienkārši par dzīvi...un ja es esmu dusmīga viņš liek man mest ar čiekuriem :)izlklausās makten dumji ,bet tas ir labākais ,ko var darīt ,ka slikti... un mājas ap 4-5
es cienu šādas idejas...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

spontānās pastaigas vislabākās. bet pag cik es esmu iebraucis, lasot tavu dzournaalu, tu dzīvo k-kur uz čakenes... so that makes to routu apkār ķīšezeram par fuking garu??? ne tā? bet galvenais ka paliidz ]:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

fucking fucking garu. pēctam kājas vairs wnk nav ,kā fiziska lieta... var gulēt mājās un atļauj uz skolu neiet :))))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gan jau tas ir lieliski, ka tā laikā vari aizmirst par visu pārējo?

(Reply to this) (Parent)