| |
[Jan. 10th, 2008|06:47 pm] |
lēna nakts un lēnas ir manas rokas mana nogurusī mugura uz kuras trausla pasaule smalka stikla vīzijas porcelāna sajūtas un tu nezini cik niecīgu triecienu spēj izturēt mani pleci bet varbūt nojaut manu ziepju burbuļu jūtību varbūt tu negribi lai mocos varbūt negribi lai salūztu ilgās taču tava klātbūtne kas man nepieejama tā caurdur mani vēl un vēl un es gribētu to noklusēt bet tas neesi tu nē es pati sevi laužu jo tā ir no baudām tā vissmalkākā piedod man manus vārdus tāpat kā es piedodu tev tavējos... neesošos
es neprotu izskaidrot tās iekāres kas neatlaiž manu prātu pamata nav turpinājuma arī ne un viss kas liecina par kustību zem ledus ir manas nenoteiktās ilgas pēc cilvēcības kuru es saredzu arvien nepareizajā cilvēkā tas ir viņā manas kaprīzes allaž pavēršas pret mani pašu un esmu pārliecināta ka pat aju sazvērestība izdosies viņa sāpes būs manas sāpes un es atkal degšu zilās ugunīs ak es nebeidzamā traģēdija kas pārmieso savas sāpes no viena nepareiza cilvēka otrā un jā man laikam tiešām vajag ciest
es neprotu savaldīt savas dusmas un tad man trīc rokas es nespēju savaldīt savas skumjas un tad apkārt viss brūk tas ir tik vienkārši ka gandrīz vai ģeniāli ak dievs vai tāds gan bija tavs plāns vai tāda ir tava dievišķā griba ļauj man aizmigt siltumā es tev lūdzu tikai šonakt (un vēlāk arī visas pārējās) siltumā un drošībā žņaudzošās rokās pie dārdošiem sirdspukstiem savā tālesošajā miera ostā kur vienīgajā es varētu dievam vistuvāk būt |
|
|
| |
[Jan. 10th, 2008|06:47 pm] |
vīrietis īsts etalons met majestātiskus lokus gar maniem netīrajiem logiem un es skumji skatos gaisā kur pusnakts putni sasēduši kokos nemaz nemanot alpha male skraidot no vienas pieturas uz otru mēģinot nenokavēt savu miesaskāri kurai pēc saraksta sen jau vajadzēja būt šeit
es klusi klusi pakutinu sevi aizliegtākajā zonā un viņš tikai riņķo pa manu orbītu cerot uz manām rokām uz manu mēli un negribīgi skūpsta mani jo uzskata ka tas ir pārāk intīmi tādai meitenei kā man
es pazaudēju savu bērnību jau sen tāpēc apsūdzēto sols tā arī paliek brīvs taču es neliekos mierā un klusi vedinu viņu uz elektrizētu krēslu es viltīgi spēlēju to sarkano ābolu kas dara vainīgu un solās atvērt acis uz citām aplamām patiesībām
vīrietis klauvē pie maniem logiem un tukšu skatienu lūkojas iekšā kā noklīdusī avs kā pazudušais dēls bet es nemanu viņa suniskās acis es turpinu skatīties koku zaros un mēģināt atcerēties vai tad putni arī guļ |
|
|
| |
[Jan. 10th, 2008|11:02 pm] |
ar vīrieša rokām un sievietes torsu tā esi tu mana himēra un ar smalkām potītēm un maskulīnu skatienu tā atkal esmu es tavs nolietotais fantāzijas auglis kas pievīlis savu pirmsākumu un traģiskās beigas jau visās iespējamās bezgalībās pirms un pēc kristus nīčes un ādolfa arī
nolādētas lai ir tavas rokas kad līdz elkonim iegrimst svešos elkos un nolādēta lai ir visa pasaule tāpat vien un nolādēts lai top viss kas kādreiz turēts svēts jo grēks ir jau mūsu asinīs un kas grēcīgs bijis lai top svēts un padari mūs par saviem pretstatiem ļauj mums baudīt mūsu grēka garšu šodien un piedod mums mūsu cilvēcību |
|
|