|
Jan. 10th, 2008|06:47 pm |
vīrietis īsts etalons met majestātiskus lokus gar maniem netīrajiem logiem un es skumji skatos gaisā kur pusnakts putni sasēduši kokos nemaz nemanot alpha male skraidot no vienas pieturas uz otru mēģinot nenokavēt savu miesaskāri kurai pēc saraksta sen jau vajadzēja būt šeit
es klusi klusi pakutinu sevi aizliegtākajā zonā un viņš tikai riņķo pa manu orbītu cerot uz manām rokām uz manu mēli un negribīgi skūpsta mani jo uzskata ka tas ir pārāk intīmi tādai meitenei kā man
es pazaudēju savu bērnību jau sen tāpēc apsūdzēto sols tā arī paliek brīvs taču es neliekos mierā un klusi vedinu viņu uz elektrizētu krēslu es viltīgi spēlēju to sarkano ābolu kas dara vainīgu un solās atvērt acis uz citām aplamām patiesībām
vīrietis klauvē pie maniem logiem un tukšu skatienu lūkojas iekšā kā noklīdusī avs kā pazudušais dēls bet es nemanu viņa suniskās acis es turpinu skatīties koku zaros un mēģināt atcerēties vai tad putni arī guļ |
|