| |
[Jun. 2nd, 2008|11:39 pm] |
sen nav bijis tik sūdīgi, ka gribētos izraudāt sevi no iekšas uz āru, bet šobrīd, jā, šobrīd
man vairs nav nekādas intimitātes, jo visi manas domas redz un visi visu zina, un katra mana kustība tiek tulkota un tulkojumi pārsūtīti tālāk, it kā es patiešām būtu tam gana interesanta
jūtos kā iesieta diedziņos, un leļļu meistari ir visi uzreiz, un rausta, rausta, rausta mani aiz tām aukliņām ar svēto sašutumu sejā, kā sākot: "kāpēc gan tu iedomājies, ka varēsi raustīties pati, ko" es nedrīkstu darīt to, ko vēlos un ko vajag darīt, man jādara viss, lai kādam citam nebūtu garlaicīgi un lai būtu, ar ko pabučoties, es esmu tik fakin lēta un viegli raustāma, ka tiešām kaunos
nevajag uzturēties starp cilvēkiem un, nedod dievs, nekad nevajag iepazīties ar citiem, jo PROBLĒMAS IR VIŅI
viņi ir neērtības sajūta, intrigas, skumjas, greizsirdība, slikts garastāvoklis, mūžīgais dzērums, agresija, lieki vārdi, vienaldzība, atgrūšana, nesapratne, nevēlēšanās iedziļināties, neuzklausīšana un nožēla par zaudēto laiku |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}