...

Uznāca raudamais, kamēr mazo baroju..nogurums, hormoni, jaunaa mātes loma un viss tas kopaa noved pie emociju pārpilnības, kas daljeeji iztecēja asaraas.. Reizēm uznaak bailes, ka neesmu gatava buut mamma un ka neesmu piemērota shai lomai.. Taapat arii reizēm uznaak shaubas par to, vai es pietiekami daudz miilu savu mazo.. Un veel uznaak shaubas par to, vai es daru visu, lai vinjsh buutu laimiigs.. Shodien ir emociju un shaubu diena, iespejams tapec, ka ir maz guleets un mazais turpina mosties ik pa stundai un prasīt eest.. Jau atkal gribas lai dzīvei buutu agraak pierastais ritms, bet ir jāpierod pie domas, ka taada ritma vairs nebuus iespeejams liidz pensijai :D
Kaa lasīju, visi gaida un domaa, ka nu jaunajai maaminjai jaabuut paarlaimiigai, jo mazais ir piedzimis, bet reti kursh zin, ko noziimee shiis drastiskas pārmaiņas un emociju un hormonu paarpluuduums, ar kuru jaatiek galaa jaunajai maaminjai.. Es gribu buut laimiiga, jo zinu, ka ja es esmu laimiiga, arii Edoards ir laimiigs, bet ne katru dienu sanaak buut laimiigai.. Katraa zinjaa shobriid gribas vairaak dzīvot tieshi shim briidim un to baudīt! Jo savaadaak man naak virsuu bailju juura un apjukums, domājot par to, kaa buus, vai mees speesim nodrošināt prieksh Edoarda visu, kas vinjam nepiecieshams..un te es nonaaku pretrunaa ar sevi, jo viss, kas, manupraat, nepiecieshams, lai Edoards buutu laimiigs ir laimiigi vecaaki! Pie tā tad arī strādāsim! :) #behappy

P.s. Shoriit likaas, ka mazais skataas uz mani un smaida taapat kaa es, pat likaas, ka smejas..iespeejams tas bija veel neapzinātais smaids, bet driiz jau jaabuut arii apzinaatajiem klaat ;)