| nogurums |
[May. 20th, 2021|02:15 pm] |
dotajā brīdī pār visu valda nogurums.
no viena grāvja otrā. un tā visu laiku. un tad nobrūk opītis, tad omīte, tad mazliet pieceļas viens, tad otrs, tad saproti, ka nespēj izskraidīt visur, jo esi sajutis saldo brīvības un esības garšu, no kuras ir ļoti grūti atteikties.
2 mēneši. tieši tik mēs izturējām režīmā, kas galīgi nebija normāls, saprātīgs un vispār cilvēcīgs.
Tieši tik vajadzēja, lai to nosauktu un sajustu par mīlestību, kura nekad nebeigsies. Jā, mīlestība nekad nebeidzas. Bet mēdz izbeigties viss cits.
Es vēl neko nezinu. Vakarā man tiks pateikts verdikts - būs vai nebūs. līdz nākamajai reizei. Bet mana šīsdienas sajūta ir nogurums no visa. Arī no mīlestības.
Toties burvīgi izkristalizējās cilvēki man apkārt. Absolūti pārsteidzoši un neparasti. Bet jā, notika.
Es acīmredzot neesmu radīta attiecībām vispār, nekādām, ne ar vienu. Jo es esmu cilvēks, kuram IR pienākumi, kuram IR jābūt tur, kur jābūt un jādara tās lietas, kas jāizdara. Tam nav nekāda saistība ar otru vai vispār kādu... tikai ar mani. Bet ne visi to saprot.
Izbeigt visu, kad viss ir vēl pilnās burās ir tā interesanti....
Baidos no sāpēm un saprotu, ka tās ir neizbēgamas. un ka es pat neko tur nevarēšu pateikt vai izdarīt. |
|
|
| Comments: |
IMHO, ja kaut kas apkaimē aiz pārpratuma vēl nav salūzis, tad nevajag to salauzt tikai estētiskās vienotības pēc :) Un pienākumus reizēm var arī sadalīt vai samainīt... | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}