| |
[Mar. 1st, 2021|10:49 am] |
alga man protams ir gandrīz uz pusi mazāka, bet nu nodokļu pārmaksas cipars patīkami pārsteidza :)
tad vēl tie gaidāmie 1000 par bērniem.... principā šķiet, ka būs daudz naudas, bet ja pavisam godīgi, tad tā jau ir sadalīta reizinātājos un iztērēta vēl nesaņemta.
Toties man nebūs neviena parāda (nu labi, gandrīz neviena).
ļoti daudz pārdomas par draugiem, draudzību un tamlīdzīgu figņu. Arī par to, ko gribu satikt, kurus negribu, kāpēc un kā.
Vakar sajutos slikti, bet tāpat sev pāri nepārkāpu, jo tā vajadzētu rīkoties godīgam, labam un atsaucīgam draugam. Es nepacēlu telefonu, zvanītājs mani jau labu laiku vairs neinteresē kā draugs, ir sajūta, ka no manis atkal kaut ko vajadzēs un man vnk nebūs ko dot, ne morāli, ne fiziski. Nekā. Tāpēc uzrakstīju, ka vakarā sazvanamies un aizmirsu piezvanīt.
jā, esmu neliete. un tad? šis, starp citu, ir vienīgais gadījums, kad tā rīkojos un pēc tam man ir lomkas. Bet tas liek aizdomāties, kāpēc konkrētais cilvēks manā dzīvē, kas savulaik bija ļoti ilgus gadus ļoti labs draugs uttt. šobrīd vairs nav svarīgs.
Jo vecāka palieku, jo vairāk domāju ko es gribētu, nevis ko man vajadzētu gribēt.
Atklāju, ka lētais šampis ir dzerama manta, īpaši, ja ir laba kompānija (un man tāda ir).
un vēl - meitai tikko palika 16.... un cienītajam būtu 49... pizģec cik daudz, es nejūtos vēl tik veca, lai būtu jau šādi cipari. Par meitu prieks! |
|
|
