| |
[Dec. 1st, 2020|11:33 am] |
lēnām un pamazām. tā pavisam mierīgi. nu gandrīz jau sanāk.
dzīvojam tik nost.
starp citu, biju kaut kā iebraukusi bijušajā darba vietā, domāju - ieiešu sasveicināties ar bijušo (gandrīz draudzeni) un kolēģi. Jā, nu sasveicinājās gan. Bet tas arī viss. Pārējais bija tāds farss, ka man sanāca smiekli. Tik ļoti aizņemta, tik ļoti darbīga :D Aizmirsa jau, ka es arī tur reiz strādāju un šo aizņemtību zinu no galvas. Visnotaļ nožēlojami, ja godīgi.
un mazliet dīvaina sajūta, ka es kaut ko tāaaaaadu būtu kādam nodarījusi. vispār jau laikam esmu - es nemeloju par savām sajūtām un pasaules redzējumu. un es neizliekos laimīga, ja tāda neesmu, īpaši jau par attiecībām ar cilvēkiem! |
|
|
