| |
[Feb. 25th, 2020|03:33 am] |
ķirzakas un čūska. dažādi gekoni un hamelioni. dzīvi. īsti, rokās paņemami un sačubināmi, cik nu tādu čubināsi. Bet tas bija vienreizējs, kolosāls piedzīvojums, kuru pilnīgi negaidīti un nejauši es uzbūru sev un meitām. sīkā visu laiku dīca, ka grib gekonu mājās, da ko es zinu darīt ar tādu, barot un tā. nu nav man ilūziju, ka tas viss būs uz mani agrāk vai vēlāk. ar to ir jārēķinās, viņas aug un faktiski tūlīt būs prom no mājām. da kādi tur vēl gekoni.
bet stāsts ir par to, ka es nokļuvu dzīvoklī, kur visnotaļ draudzīgi un atbildīgi sadzīvo - sazincik gekoni (terārijos, regulāri tiek paijāti) divi hamelioni (tāpat) viena vidēja iguāna un viena milzīga iguāna, abas iedvesa reālu respektu. Tarantuls - īsts, dzīvs. (nē, nepaijājām) un pitons !!!! īsts dzīvs metru garš pitons. tā sajūta ir tāda....ļoti pārliecinoša, ka ja viņš gribētu, es te vairs neelpotu.
Bet piedzīvojums bija pasakains. kolosāls un vispār. Es joprojām esmu nereāli pateicīga tai sievietei, ka viņa vienkārši uzrakstīja - brauciet skatīties !!! jā, labi, tas ir arī viņas bizness, bija nopērkami 2 gekoni un vēl divi gekoni. bet nolēmām, ka pagaidām tas būs bik par dārgu un galvenais, ka sarežģīti tomēr iekārtot to visu kā vajag, vismaz manā mājā.
un jā, piesiet sevi uz gadiem 10 pie gekona .... negribās pagaidām :) |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2020|03:46 am] |
nu to, ka tā notiks es zināju, pareizāk sakot - jutu, citādāk nevar būt. skaidrs, ka ja tu esi nojājies no kalna ar slēpēm un tagad tev ir sastiepta kaut kāda tur saite celī (slimības lapa) un tā, tad pēkšņi tev parādās laiks man.
un nē, no slēpēm nenojājos es.
un tomēr interesanti ir klausīties, ka šajā visā darbībā pirms un pēc bija burvīgs moments, kur esošajai žogvāverei tiek stāstīta situācija ar domu (kas tiek izteikta arī vārdos), ka varētu atbraukt. uz ko šī atbild - a ko pie tevis? tu tak esi savainots, ne?
un viss. viņa tā arī neesot atbraukusi. nu neko, cilvēks ir lepns putns, neiespersi nelidos. respektīvi ar visu pats tika galā (atrada čomu kam pirmā dienā palūdza bik izlīdzēt) un viss notiek. jā, karma IR sieviete. Tas nupat jau ir pierādīts fakts. pie kam, pirms kāda bik ilgāka laika tur bija otrādāka situācija, ka šai kaut kas bija savainots (plecs laikam) un šis tāpat - a ko pie tevis.... tu tak savainota :) bet nu taisnības labad jāsaka, ka gāja gan palīgā visos iespējamos veidos, tāpēc jau tagad ir tāda škrobe, ka šī neko :)
un tomēr, tomēr , tomēr .... karma IR sieviete.
vērtējums no malas pašai par sevi : interesanta sajūta, gandrīz ta kā pofigs, ļoti viegli nolikt klausuli, pirmajai beigt sarunu, sajust, ka man sarunas gaitā kļūst garlaicīgi. Līdz šim tā nebija. Labi ka ir tā kā ir tagad.
lai gan.... bija epizode, kurā es pa vecam paradumam gandrīz sajutu ilgas, bet tās bija tik mirklīgas, ka pat īsti nepiefiksēju ir vai nav. kaut kas attāls. |
|
|