| |
[Oct. 25th, 2019|08:30 pm] |
joprojām spēju iekāpt mašīnā un braukt kur acis rāda, pie kam lidzi paķerot kādu draugu un bērnus. un ir labi. pat ļoti labi .
visam pa vidu gadās kāds šampanieša - viskija vakars, jo ir ļaudis, kas uz šampanieša vakaru ierodas ar viskiju. nu ko lai dara.
starp citu, piefiksēju, ka savās izpausmēs atgriežos laikā, kad man vēl nebija bērnu, līdzīga brīvības izjūta, kaut kādi pasākumi, tusiņi pa naktīm un tā ... bet man vairs nav 20.
bet vai tas mani aptur?
meita pajautāja - mammu, a tu vispār vēl meklē sev kādu vīrieti un tā .... a zini, nē, nemeklēju. pats atradīsies, ja būs lemts. tieši šīs un šādas izjūtas .
p.s vispār jau es gribu uz to Vāciju.... uz tiem smukajiem ZVS tirdziņiem, lampiņām utt. bet nē, neprasīšu un neteikšu nevienam neko par to, nu no tiem, kas šo varētu man sagādāt.
nē, es to visu kaut kā citādāk gribu. man. īpaši man, vienīgajai un mīļotajai. bet tā vairs nebūs. jo es neesmu. bet tas ir pārejoši. kas zin, kur dzīve vēl var aizvest. |
|
|
