| |
[May. 30th, 2019|11:47 am] |
paraudāšu tepat. Man ir smagi. ļoti. vakar atvedu muterīti no slimnīcas un jā, es zināju, ka nekas jau viegls un vienkāršs nebūs, bet man IR smagi. visa tā ņemšanās un padarīšana. visa tā nespēja un fakts, ka labāk jau nepaliks. vienkārši tā ir. un viss. un tā aŗi būs turpmāk.
nedēļu dzīvojām tikai ar bērniem un opīti, patiesībā bija pat ļoti ok. jā, mājās pēkšņi bija vairāk darāmā, tādi sīkie darbiņi, kas ikdienā paliek nemanīti, ja kāds to izdara tavā vietā, bet nekas neiespējams un neizdarāms. Savā ziņā bija vieglāk, lai arī rūpju vairāk.
un trakākais ir tas, ka viņa tiešām ļoti cenšās, saņemās utt. viņa ir liels malacis !!! no visas sirds, bet veselības viņai vienkārši nav. Nav un viss.
un tā vide , kurā es dzīvoju mani palēnām dzen zemē . es palieku kašķīga un viegli aizkaitināma. aiz nespēka, nespējas palīdzēt.
un es nevaru no tā visa aiziet. |
|
|
