Regrets, regrets, cilvēks, kurš ļoti interesē, nāk aprunāties un es viņu uzskatāmi atgrūžu.
Šovakar bija vok.klases pasēdēšana - studenti un profesore, viss jauki, bet man zemē gribējās līst. Es tomēr neesmu kompāniju cilvēks, lai cik tās jaukas. Pusnaktī viena pa lietu mājās pēc dienas (no rīta uz Kerpeni autoskola, atpakaļ uz Diselddorfu dziedāšana, tad vakarā otrā Diseldorfa pusē oratorijas mēginājums un vakariņas). Es visu varu, arī šobrīd bez brīvdienām rukājot, priecājos, ka ir, ko darīt, bet ar to smago sirdi ir kā ir. Nedaru to, ko mīlu, t.i, neesmu uz prof.skatuves kā pamatdarba, jo nespēju savākties uz 3 izšķirīgajām minūtēm auditionos. Kā arī nedzīvoju pilnā potenciālā - esot jauka pret tiem, kuri mani interesē un kaut vai neinteresē - bet vnk esot savākusies. Sevis pārvarēšanu, tāpat kā treniņu, nenožēlo nekad, savukārt rīcības emociju uzplūdā, lai cik reasonable tās nebūtu, teju vienmēr.
Šovakar bija vok.klases pasēdēšana - studenti un profesore, viss jauki, bet man zemē gribējās līst. Es tomēr neesmu kompāniju cilvēks, lai cik tās jaukas. Pusnaktī viena pa lietu mājās pēc dienas (no rīta uz Kerpeni autoskola, atpakaļ uz Diselddorfu dziedāšana, tad vakarā otrā Diseldorfa pusē oratorijas mēginājums un vakariņas). Es visu varu, arī šobrīd bez brīvdienām rukājot, priecājos, ka ir, ko darīt, bet ar to smago sirdi ir kā ir. Nedaru to, ko mīlu, t.i, neesmu uz prof.skatuves kā pamatdarba, jo nespēju savākties uz 3 izšķirīgajām minūtēm auditionos. Kā arī nedzīvoju pilnā potenciālā - esot jauka pret tiem, kuri mani interesē un kaut vai neinteresē - bet vnk esot savākusies. Sevis pārvarēšanu, tāpat kā treniņu, nenožēlo nekad, savukārt rīcības emociju uzplūdā, lai cik reasonable tās nebūtu, teju vienmēr.