| |
| |
| |
| |
|
Kamols kaklā Maestro neatrisināmās situācijas dēļ, arī mamma negribēja (!) risināt, vēsture atkārtojas, kamols kaklā |
|
| |
| |
|
Daudz ēdiena pēdējo nedeļu laikā, rezultējoties ar pašu ļaunāko- picu velā vakarā, kā alkoholikis, nedrīksti ne glāzīti, par glāzīšu daudzumu, domājams, arī būtu vērts sākt satraukties, biju aizskrējusi uz Berlīni, protams, ka uzdeva nervi, Kerpen/Essen/Berlin/Düsseldorf/Köln nospēlēts pirmais dievkalpojums dzīvē Köln Sürth, mazi, bet man atkal ir nedaudz bail par nākotni, esmu no sirds pateicīga par visu atbalstu līdz šim |
|
| |
| |
|
Protams, ka, lai kā ar strādātu ar sevi un savām emocijām, biju sarūgtināta, ka viņš pagājušajā svētdienā neieradās uz manu koncertu Gronau. (dziedāju ar orkestri, SaintSaens Ziemassvvētku oratorija). Vakar aizbraucu uz Berlīni (ak), pēc vairāku gadu pārtraukuma uz audition. 10 stundas vilcienā turp/atpakaļ, speaking about mērktiecība:) Tā bija izcila diena. Saprast, ka problēma nudien nav balsī. Pag.svētdien pēc koncerta ierados pie Maestro nebrīdināta, nu tas ir absurds mums abiem strīdēties un sēdēt vieniem pirmajā Adventē. Protams, ka priecājās, saulstariņš. Ceļš uz augšu ir samērā vientuļš. Cilvēkiem, īpaši sievietēm ir raksturīga skaudība pret otras veiksmi. Neviens tevi negrib tīši sāpināt, drīzāk nevēlas iespringt un sekot piemēram attīstīties. Ar savu virzienu uz augšu uzskatāmi norādi otra viduvējību. Es neteiktu, ka tā ir mana problēma, jo vecāka palieku, jo vairāk par lielāko daļu pasaules vienalga. Vientulība gan ir tāda.. caurvijoša lieta manā dzīvē, kura, īpaši vājuma brīžos, kļūst ar laiku vien smagāka. |
|
| |
| |
|
Pag.nedēļas nogalē Austrumvācija. Kora koncerts (Klatzow, Bach) Magdeburgā, divas dienas viesošanās pie Bena Veimārā |
|
| |
|
"Nu pamēģini dot iespēju 30gadniekiem..." Pamēģināju. Primitīvākās un nabadzīgākās stundas manā dzīvē:) |
|
| |
|
Nospēlēju Mēnesnīcas sonāti un nodziedāju pāris Bēthovena dziesmas Bēthovena biedrības atklāšanas ceremonijā. Apriņka vadošie politiki, šampanietis, patīkama sabiedrība. Es tur iederos. |
|
| |
|
Nespējot turpināt turēt sevī mēnešus, jau gadu ilgstošo smagumu par Maestro eksistences apdraudošo situāciju, piezvanīju un izstāstīju par to Dorotejai, viņa bijušajai, racionālai un saprātīgai vācu sievietei. Maestro mani izmeta pa durvīm, uzskatot, ka esmu pievīlusi viņa uzticību. Doroteja, paldies Dievam, bija manā pusē, iesakot Maestro nekavējoties vērsties policijā. Esmu Diseldorfā. Klusums. |
|
| |
|
Jauka gan bija 2021 oktobra saulainā diena, kad ar A., manu priekšpēdējo crush, kur likās arī, ka pasaule brūk kopā ( cik mīļi. iemīloties sievietē, tā nevar brukt kopā :) ), pie Reinas un pie baltvína pudeles Meerbar saņēmu visus tos uzmanības apliecinājumus, pēc kuriem alku pirms pusotra/diviem gadiem. Tad, kad man tos vairs nevajadzeja. Labāk vēlāk nekā.., teiktu, jāatzīst, samērā gudrie latvieši. |
|
| |
| |
|
Pirms gada, 2020.g. novembrī, staigāju gar Reinu no Pempelfort līdz Unterbilk priekšnojautās uz lielo mīlestību, šobrīd, 2021.novembrī, stiagāju gar Reinu no Unterbilk līdz Pempelfort, cenšoties atvadīties no lielās mīlestības, cik ļoti daudz šogad ir darīts nepareizi. Dzīve ir stratēģija. Izskats nav viss. Panākumi arī ne. Kā izrādās, viss ir sevis respektēšanā. Visa sals, veiksme ir tavā izturēšanās veidā. Ja vēlies augstāji līgu, tev ir jāprot tajā spēlēt. |
|
| |
|
Kā draugi & ģimenes locekļi mani līdz galam, kā gadu gaitā pierādījies, apmierina vien Maestro un Astrīda. |
|
| |
| |
|
Nedēļu ilgstošs 8-10 h/dienā ieraksts aukstā baznīcā jaunajam Baha kantāšu CD, starptautiskais ērģeļu festivāls Ķelnē, viesmāksliniece Vita Kalnciema, organizācija, koncerts Ķelnes filharmonijā, ne kurš katrs spēj pēc infarkta pieveikt šādu milzu slodzi. Mīļais Maestro. |
|
| |
