Atkal Hermanis precīzs:
«Kolektīva viedoklis teātros nav arguments. Apzinos, ka tas skan augstprātīgi, tāpēc paskaidrošu - tas ir nevis tāpēc, ka teātros strādā muļķi, bet tāpēc, ka tur strādā mākslinieki, kuri vienmēr ir egocentriski motivēti. Teātros vienmēr ir vairāk ar dzīvi neapmierināto cilvēku nekā apmierināto. Tāds ir dabas likums. Jo īpaši operās strādā liels skaits cilvēku, kurus vecāki jau no bērnības ir gatavojuši žilbinošām starptautiskām karjerām, bet realitāte izrādās citāda. Orķestra bedre, koris, mazas algas un rūgtums dvēselē.»
Tā ir realitāte.
Ja vismaz maksātu..
«Kolektīva viedoklis teātros nav arguments. Apzinos, ka tas skan augstprātīgi, tāpēc paskaidrošu - tas ir nevis tāpēc, ka teātros strādā muļķi, bet tāpēc, ka tur strādā mākslinieki, kuri vienmēr ir egocentriski motivēti. Teātros vienmēr ir vairāk ar dzīvi neapmierināto cilvēku nekā apmierināto. Tāds ir dabas likums. Jo īpaši operās strādā liels skaits cilvēku, kurus vecāki jau no bērnības ir gatavojuši žilbinošām starptautiskām karjerām, bet realitāte izrādās citāda. Orķestra bedre, koris, mazas algas un rūgtums dvēselē.»
Tā ir realitāte.
Ja vismaz maksātu..