Nākamajā rītā pēc atvadu ballītes ar savām meitenēm pamodos pirmā. 2 stundas nepārtraukta kapitāla pirmsbraukšanas 'gruzona' (šis vārds nu reiz ir visprecīzākais), kamēr viņas vēl saldi šņāc. Piezvanīju savai Priedei, viņa, kā vienmēr, visu pusstundas laikā salika pa vietām. Pašlaik tavs skaņdarbs saucas 'Nīderlande'. Vēl pat neesi atvērusi notis un atskaņojusi sākuma skaņas, un jau domā, nez, kas tur varētu skanēt finālā. Tev IR šīs notis, kaut gan tādu varēja arī nebūt. Tev ir dots ceļš - tas ir labākais, ko dzīve vispār var dot. Ko tad vēl... KO tad vēl? Tā jau ir, tā jau ir. Tikai, būtu vienkāršāk, ja tas viss nāktu ar mazliet vieglāku sirdi. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |