Galvā pilnīgs tukšums. Un tā jau no vakardienas vakara piedevām sāp. Redz, ka tukšums ar var sāpēt. Padzīvojos pa rpivas sienām, iestājekši un tā, mīļi man tur daži cilvēki, patiešām. Pasniedzēji, protams. Vēl bijusī klavieru skolotāja, ar tekstu "Bet, protams, ka tev jābrauc projām!" Un tagad tukšums tāds.. nu TĀDS.. un mazliet baiļu pirms visa. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |