Nezinu, kā paskaidrot baiļu un izmisuma kišmišu, kas notiek manā prātā un sirdī.
Pat, ja atrastu vārdus, man būtu ne vien jāpaskaidro, bet ar šo nospiedošo neziņu arī ik-dienas jādzīvo.
Es zinu, ka smagumus reizēm drīkst nomest.
Taču, laikam ejot & veicot manevrus bez rezultāta, rodas konkrēti jautājumi:
Kur ir mans īstais cilvēks?
Kur ir mana drošība?
Un kā dzīvot, bezspēcībā noraugoties, kā tavs tuvākais sevi tavu acu priekšā iznīcina?
Pat, ja atrastu vārdus, man būtu ne vien jāpaskaidro, bet ar šo nospiedošo neziņu arī ik-dienas jādzīvo.
Es zinu, ka smagumus reizēm drīkst nomest.
Taču, laikam ejot & veicot manevrus bez rezultāta, rodas konkrēti jautājumi:
Kur ir mans īstais cilvēks?
Kur ir mana drošība?
Un kā dzīvot, bezspēcībā noraugoties, kā tavs tuvākais sevi tavu acu priekšā iznīcina?