Vakar Maestro aizrijās ar kumosu un šķita, ka būs tuvu nosmakšanai. Kad bija grūti elpot, viņš sēca, lai skatos uz viņu. Iespējams, ka tā būs arī viņa nāves dienā. Par to iedomājoties vien, ka Maestro kādreiz nebūs, lija asaras kā vakar, tā šodien. Vakar naktī, kad Maestro jau bija aizbraucis mājās, viņā neatbildēja uz ziņu līdz pat pusnaktij. Zvanīju pusvienos un sirds salecās, viņam paceļot. Bija tikai ar kādu dāmu tobrīd. Es nekad neesmu bijusi tik priecīga, ka vīrietis ir ar dāmu. Paldies, paldies Dievam, tikām cauri ar izbīli. Klausi (viņa, kurš pēdējo pusgadu aizņēmis sirdi un klabi, sauc Klaus. Tikpat labi varētu par viņu aizmirst) kuri atsaka tikšanos, ir ne-no-zī-mī-gi. Maestro esība ir nozīmīga.