Par sirdslietām, runājot, piekliboju gan joprojām. Savam attaisnojumam (jo sevi regulāri nolikt nav pienākums), reizēm, lai arī runāju teicami vācu valodā, rakstot ko pārprotu. Neveikli mirkļi, piemēŗam, mūsu tuvojošās tikšanās sakarā: biju sapratusi, ka tikšānās būs uz 12 stundām, nevis ka ieradīsies 12os, un tad nu domāju, ka baigi gudrā un attraucu, ka vien uz sešām stundām, nedod visu kūku. Ko šis cilvēks tagad domā, ka gaidu sešu stundu pirmo randiņu, varu tikai murgos iztēloties. Saprotiet, nav jau liela lieta, ne revolūzija, ne karš, ne veselība, taču, šis cilvēks reāli būtu nākotnes perspektīva, un es pamanos ar savu pārlieku ieinteresētību (jo, kad ir vienalga, viss iet kā pa sviestu, sauc kuru dzīves jomu gribi) regulāri ko sabojāt.