Maestro regulāri apčakarē kaut kādas dāmiņas. Es varētu uz to noskatīties ar daudzmaz slēptām šausmām vai viņam kādreiz, kā to daru, censties atvērt veselo saprātu, lai beidzot izbeidz sabotāžēt savu dzīvi, taču, padzīvojoties otro nedēļu pie viņa, kur augšstāvā ievākusies kaut kāda 22gadīga prostitūta un kuru viņš bezmaz aizstāv, liekot man, godīgam, izglītotam cilvēkam ar mērkiem dzīvē justies nevērtīgai, tādējādi uzsitot vecās rētas nu pilnīgi nevajadzīgi un nevietā, šodien centos runāt ar viņu, bet sapratu, ka jābrauc mājās uz Diseldorfu. Pirms pāris gadiem nebija kur aizbraukt. Tad gan bija ziepes. Paldies