https://www.youtube.com/watch?v=HYuEtUP
Kā, kā tikt atpakaļ pie šī. Kā es negribu ieberzties attiecībās ceturto reizi dzīvē. Es nesaku, ka man visas attiecības neizdevušās, tie nebija man piemēroti partneri, arī A., šobrīdējais negaidīti dziļais sirdsākītis nav, bet es gribētu iziet kā uzvarētāja. Ziniet, kad esi uzvarētājs? Kad esi ar tīru sirdsapziņu pats pret sevi, jo zini, ka esi mirdzējis. Nevis bakstījies ar knābi pa zemi, bet, darbojies, NEATKARĪGI no otra cilvēka uzvedības, savā augstākajā potenciālā. Vakar, teiksim, es taču varēju vispār nereaģēt uz A. neadekvāto uzvedību, tā vietā, izvēlējos būt atbildē tikpat neadekvāta. Rezultātā, iespējas (kura iespējams, pat nav iespēja, bet manas iedomas, taču jebkāds gaismas stariņš, pat kam nav iespējams piekerties, ir labāks par tumsu), uz labu mūsu potenciālu, ar katru šādu reizi (lielākās neveiksmīgās bija aprīļa beigas, jūlija vidus un tagad oktobra vidus, ar mazākām neveiksmītēm regulāri) rūk līdz minimumam:(( Ja tagad, 30 gados, skatos uz sevi 24os un domāju, johaidī, kas tā par meiteni bija, un, kad labs draugs, šobrīd 25gadīgais, stāsta par tādām pašām sajūtām kā man toreiz, un man savos 30 jāatbild, ka man joprojām nav atbilžu - kā būs vēl 40 gados, kad skatīšos uz sevi 30gadīgu un domāšu, cik labi toreiz bija, kaut šodien realitātē pēc neveiksmes velkos pa zemi (A. ir tikai izraisītāja, jo ir vienīga šo 1000 iespēju jūrā, kura ir aizskārusi sirniņu, ko es varu darīt, ka man katra viduvējība sirdī neiekrīt)?
Man jau tagad ir nožēla.
Jo atbilde taču tikko atnāca:
MIRDZĒT. NEATKARĪGI.
Sasodīts. Varētu jau sākt tagad, man ir tik žēl par jau izčakarēto, kas, iespējams, ir nogriezis iespējas līdz minimumam un tādēļ ir pelēks mākonis pāri visam. Ja vien. Viņa dotu vēl vienu iespēju uzmirdzēt.