Pasakainie saulrieti gar Reinu skrituļslidu braucienā, protams, ka viņa pa galvu maisās, brauciena noslēgumā cooldownā vakara krēslā pie mājas priekšā viņa pati, mati plīv, dīvas gaita, piebraucu klāt, pasmējāmies, uzaicināju iziet uz Vecdiseldorfu dejot, nē, nu ne jau divatā, piebilstot, ka droši vien vajag vēl kādu prātīgu cilvēku līdzi, bezmaz visu famīliju savu piedāvāja paņemt līdzi, tad laikam manu vilšanos redzēja (kaut gan es neesmu persona ar sliktāko paškontroli, tikai uz skatuves, ja stresaina programma vai pretī savam crusham), bet kopumā pasmējāmies, lieku reizi apskāvāmies un par to vien jau prieks, aiiiiii šī mistiskā dzīve