Carpe · Diem

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Pēc neveiklas vai neveiksmīgas komunikācijas ir tik pelēki, ka negribas dzīvot, ok nedaudz pārspīlēju, taču sajūta ir nomācoša, pāri dzīvei melns mākonis un labākajā gadījumā gribas nodurt degunu zemē. Cik vakar bija forša pēcpusdiena, tik šodien bija awkward, es stulbi noraidoši izturējos, nemācēju atbildēt uz mazajiem komplimentiem, kopumā neveikli izturējos un jūtu, ka A atkāpusies. Viss notiek pretēji, kā es no sirds vēlētos. Vakar gan bija baigi jauki. Daudz dziļas komunikācijas. Arī par to liels paldies! Kā rakstīju, ar iemīlēšanās sajūtu sirdī un, labu komunikāciju bez tās piepildītības, man smuki pietiek! Tad varu dzīvot ar sauli sirdī un kā iepriekšējos ierakstos sacīts: even if it is raining outside, for you it is the sun shining out there. You walk every step with their image in your head. Those moments are perfect, so enjoy it as you still can. Jā, patiesi, kamēr vēl vari. Vakar varēju. Šodien vakardienas smuki/veiksmīgi uzbūvēto dziļāko komunikāciju sačakarēju, pati nezinu, vai neizgulēšanās vaina (kad ilgstoši nav pietiekami gulēts, neesmu veiksmīgi asa un fokusēta, bet kā ar miglas filmu priekšā, ar noslieci uz stulbumu) vai po žizņi esmu neizdevusies. Droši vien otrais. Jo nu kā var spīdēt tur, kur ir po, bet, kur klāt sirds un ir eksistenciāli svarīgi (cik man ir po par 99,9% cilvēku, tik stipri eksistenciāli svarīgi IR būt veiksmīgās attiecībās ar to, 0,1%, kas patiesi rūp) stresot un ciest neveiksmi. Šonedēļ esam satikušās trīs reizes, vienreiz uz dziedāšanu, abas pārējās palīdzēju viņai biroja darbos, nodokļu atskaitēs, utt. Par cik man reti kad ir iespēja apmaksāt viņas dotās privātstundas, tad vienojāmies, ka viņai atmaksāšu palīdzībā koncertu, finanšu organizēšanā utt. Šodien, jūtot viņas vēsumu un cenšoties glābt situāciju, piedāvāju arī palīdzēt kur aizvest utt. Viņa ir ļoti ekspresīva un parasti ļoti emocionāla un viegli lasāma, uz šo manu izmisuma gājienu, tāds pieklājības pēc paldies bija.
Par cik šodien visu sačakarēju, pateicu, ka nākamnedēļ es neesmu uz vietas. Esmu! Es vispār katru dienu varētu tikties! Bet es atkāpjos, pēc neveiksmes laikam vislabāk ir nozust? Kāds var pateikt, kā ir vislabāk? Nozūdu ar nodurtu degunu un awkward pēcgaršu- šī neveiksmīgā pēcgarša ir vissūdīgākā, jo tā ir tā, kas velkas līdzi vismaz nākamajai tikšanās reizei. Divas nedēļas tātad.
* * *

Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry