Es nezinu, kādēļ esmu acīmredzot radījusi par sevi tādu iespaidu, ka visu lielo paveikto baigi elementāri izdaru, ka man nav nepieciešama uzslava? Vai maģistra darbs trīs dienās vāciski pats uzrakstās? Ieilgusī neziņa par tuvāko mēnešu eksistenci ir kā televizors, kuru skatos un izslēdzu, jeb tomēr ar to spiedienu ikdienā dzīvoju? Ja augustā ir pēdējais kredīta maksājums un pēc tam ir melnais caurums, jo jaunais kredīts jau 6 nedēļas nedod atbildi?
Kad mani kāds pēdējā laikā ir tā reāli uzslavējis, izņemot Maestro vai Astrīdu vai Madaru&Katarinu&Sievu (trīs izņēmumi- lieli izņēmumi- meitenēm vien 30)?
Kad kāds vispār, izņemot pieaugušos (acīmredzot tie ir tie virs 50, nē, ne tie krutie, kko sasniegušie, normālā Eiropā augušie - ar izņēmumu- Astrīdu, psrs bērnu ar apbrīnojai mūsdienīgu un elastīgu domāšanu, vobšem, inteliģenta) ir aizdomājies, kāda ir dzīve vienatnē?
Labprātāk pavadu laiku vienatnē nekā regulāri komunicēju ar t.s. vienaudžiem, visiem pēc gadu skaita it kā pieaugušiem cilvēkiem, es savukārt kaut jelkādu jēgu redzu komunikācijā tiem virs 50.
Kad mani kāds pēdējā laikā ir tā reāli uzslavējis, izņemot Maestro vai Astrīdu vai Madaru&Katarinu&Sievu (trīs izņēmumi- lieli izņēmumi- meitenēm vien 30)?
Kad kāds vispār, izņemot pieaugušos (acīmredzot tie ir tie virs 50, nē, ne tie krutie, kko sasniegušie, normālā Eiropā augušie - ar izņēmumu- Astrīdu, psrs bērnu ar apbrīnojai mūsdienīgu un elastīgu domāšanu, vobšem, inteliģenta) ir aizdomājies, kāda ir dzīve vienatnē?
Labprātāk pavadu laiku vienatnē nekā regulāri komunicēju ar t.s. vienaudžiem, visiem pēc gadu skaita it kā pieaugušiem cilvēkiem, es savukārt kaut jelkādu jēgu redzu komunikācijā tiem virs 50.