A saka, ka jāpieņem, ka pasaule nav taisnīga.
Man ļoti gribētos, lai būtu citādāk, bet realitāte ir tāda:
Mēs ar Jāni sēdējām uz balkona, abi profesionāļi savās jomās un stresojot par neskaidro nākotni un bezdarbu, jautājām: Kas tieši ir jādara, lai dzīvē būtu veiksmīgs? Sakiet visu, kaut uz galvas stāvēt - mēs izdarīsim. Mums tūlīt maģistri. Centīgi, apzinīgi, skolā vienmēr labas atzīmes, izcilnieki. UN?
Mīļie, tas absurds, ko mums no bērnības māca, ka jāmācās, jāiegūst izglītība, tad būs laba karjera, mācieties, bērniņi, attīstieties - šī ilūzija un dzīve siltumnīcā ir aizvedusi uz nekurieni, tādu, kāda tā ir šobrīd: tev ir grāds un tev nav sakarīga darba savā profesijā.
Arī nacionālās identitātes jautājums man pēdējā laikā sāk kļūt apšaubāms. Tādēļ, ka man neviens neprasīja, kur es vēlos piedzimt. Identitāte ir tā, kuru Tu izvēlies, vai ne tā? Dzīve ir tava atbildība, vai ne tā? Kad klausos izcilā talanta A dzīves filosofijā un redzu, cik stipra viņa ir, vēl jo vaiŗāk redzu, ka IR jāuzņemas atbildība. Ir jāmet pie malas tā taisnīguma izjūta. Principialitāte. Pasaule nav taisnīga. Tādēļ jo īpaši: dari, ko gribi. Tā ir tava dzīve. DARI KO GRIBI
Un vispār šī ir Viņa
Un ko, salīdzinot ar šo sniegumu, esat sasnieguši jūs?