"Bet līdz tam izdzīvota pilnīga nabadzības gamma. Bukovskis atgādina – vai nu tu ej uz darbu un saņem naudu par iztērēto laiku, kura savukārt neatliek rakstīšanai, vai nu tu uz darbu neej un tev ir neierobežots laika daudzums rakstīšanai, bet ēst nav ko un jādzīvo badā. Bet tas laikam ir vienīgais veids, kā eksistēt, ja ir tā, kā saka Bukovskis, kurš nevarot panest normālu dzīvi:
Es nevarēju paciest ģimenes dzīvi, nevarēju paciest darba dzīvi, es nevarēju paciest neko no tā, ko redzēju apkārt.”
Es nevarēju paciest ģimenes dzīvi, nevarēju paciest darba dzīvi, es nevarēju paciest neko no tā, ko redzēju apkārt.”
/Čārlzs Bukovskis/