Nodegusi kā buratino (nu, labi, labi, tikai snīpis divās krāsās - saulesbriļļu vietā gaišs, bet degungals pavisam sarkans), kā nekā trīs dienas Mežaparkā jau degam, arī kājas liek par sevi manīt, bet - rītdien vismaz dažiem mirkļiem jābūt visa vērtiem. Interesanti, šie jau ir laikam kādi ceturtie mani dziesmu svētki, nez, pa kurieni tad dzīvošos pēc tiem pāris gadiem nākamajos. Nauda jau nu tur tiek izlikta milzīga, bet, ehh, apsolīju, ka nesākšu ekonomiskos pātarojumus, bet vienkāŗši izbaudīšu. Tas ir TIK jauki, ka vari dziedāt. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |