Man jau šķiet, ka šīs valsts dziesmiņa drīz būs pavisam nodziedāta. Ja 21. gadsimtā, tipa "Eiropā" (bet reāli trešās pasaules valstī) var būt situācija, ka cilvēks visu mūžu godīgi strādājis, pensijā saņem grašus, jautā ministriem, kā lai nomaksā rēķinus, bet tie atbild - "Turpiniet godprātīgi maksāt, citādi būs tiesu darbi!", MAN viss agrākais sentiments pret LV, cerība, ka te kaut kas mainīsies un mana dzīve te būs labklājīga, šķiet vienkārši smieklīgs. Atbraucu no Austrijas, bet tagad izmisīgi ceru uz otru iespēju ielekt vilcienā uz normālāku dzīvi (protams, nezinot, kā šis vilciens būs aprīkots, bet vienkārši lecot. taču galamērķis ir nevis izmirušas Latgales sādžas, bet, piemēram, Schwarzwalde) vai vismaz uz iespēju kaut uz brīdi izrauties.
Jā, ir cilvēki, kuri izsitās arī šeit, un malači, un varbūt pat ne visi caur radu būšanām vai dzīvodami uz mantojuma, BET vispārējā diagnoze ir skaidra: te nekā nebūs. Ir jādod valstij, bet tad lai valsts arī cilvēcīgi atdod atpakaļ.
Var te strādāt visu mūžu, darbs būs, pedagoga darbu vēl pakaļ metīs (darbs konkrētais, samaksa vēl konkrētāka, un galvenais, ka "ar lielām karjeras izaugsmes iespējām un perspektīvām - strādāt 46. vidusskolā, pēc tam varbūt 47.! - jā, LV izpratnē tās tiešām ir perspektīvas), var strādāt da-jebko, BET tas viss atdursies pret sasistu sili vecumdienās. Es nesaku, ka nodzīvošu līdz pensijai, taču apziņa, ka tavi nodokļi (normālās valstīs tie, protams, ir ar progresīvo sistēmu) aiziet nevis, lai uzturētu slimus, nevienam nevajadzīgus ierēdņus, bet normāli ieripo tavā drošā pensijas fondā vai veselības apdrošināšanā,
šī apziņa tomēr IR vajadzīga.
Jā, ir cilvēki, kuri izsitās arī šeit, un malači, un varbūt pat ne visi caur radu būšanām vai dzīvodami uz mantojuma, BET vispārējā diagnoze ir skaidra: te nekā nebūs. Ir jādod valstij, bet tad lai valsts arī cilvēcīgi atdod atpakaļ.
Var te strādāt visu mūžu, darbs būs, pedagoga darbu vēl pakaļ metīs (darbs konkrētais, samaksa vēl konkrētāka, un galvenais, ka "ar lielām karjeras izaugsmes iespējām un perspektīvām - strādāt 46. vidusskolā, pēc tam varbūt 47.! - jā, LV izpratnē tās tiešām ir perspektīvas), var strādāt da-jebko, BET tas viss atdursies pret sasistu sili vecumdienās. Es nesaku, ka nodzīvošu līdz pensijai, taču apziņa, ka tavi nodokļi (normālās valstīs tie, protams, ir ar progresīvo sistēmu) aiziet nevis, lai uzturētu slimus, nevienam nevajadzīgus ierēdņus, bet normāli ieripo tavā drošā pensijas fondā vai veselības apdrošināšanā,
šī apziņa tomēr IR vajadzīga.